jūtos fantastiski. biju skriet - noskrēju ~ 6km aptuveni 40 minūtēs. nav jau pārāk ātri, tomēr prieks par padarīto. tāda gandarījuma sajūta.
pašlaik vēderā ir tāda jokaina sajūta - it kā gribās ko uzdzert, it kā apēst .. tomēr nē, turēšos! man taču ir jāvar kaut NEPILNAS divas dienas bez ēdiena iztikt, ne?
kopš pēdējā, tas ir, pirmā šī bloga ieraksta esmu izdzērusi 1,25 l dzeramā ūdens, 0,5 l gāzēta dzeramā ūdens un 0,25 l spēcīgas zaļās tējas bez cukura. tie ir 2 l šķidruma.
pagaidām turos labi. bija gan kārdinājums, šķita, ka padošos, kad ieraudzīju mājās, uz virtuves galda esam tik daudz melleņu un piena. tomēr nolēmu, ka tās tomēr nav to vērtas. zinu taču, ka man pietiek ar vienu pašu mellenīti, lai nespētu apstāties un izēstu ledusskapi pilnībā tukšu.
plānoju pēc nedaudz vairāk kā divām stundām jeb deviņos vakarā doties skriet. šoreiz skriešu viena, jo brālis man jauc tempu, kā rezultātā izjauc arī elpošanas ritmu. pavisam vienkārši viņš skrien pārāk ātri, jo ir taču sportists.
doma ir noskriet ~ 6 km bez apstājas. laika ierobežojuma nav - galvenais ir vnk noskriet visu vienā piegājienā.
līdz skriešanai plānoju izdzert vēl litru tīra ūdens. pēc skriešanas, domāju, pieveikšu vēl 0,5 l negāzēta dzeramā ūdens. šķiet, ar to šodienai vajadzētu pietikt. nu, saprotams, ja jutīšu, ka vajag vēl, dzeršu.
---------------------------------------------------------------------------
pagaidām jūtos dikti labi. ceru, pietiks izturības, nezaudēšu motivāciju arī vēl rīt. šķiet, jau kaut ko būšu zaudējusi, tomēr tas ir tikai uz tukša zarnu trakta rēķina.
šodiena gan tika iesākta grēkojot - ~ 100 g Ādažu tomātu čipšu, 5 maza izmēra (rādītājpirksta lieluma :D) svaigo gurķīšu, Tio saldējums ar šokolādes gabaliņiem un krūze (300 ml) zaļās tējas.
pēc saldējuma notiesāšanas paskatījos spogulī. gribēju uzreiz novērsties, jo tā īsti jau nemaz negribas ticēt, ka tā meitene, ko redzu spogulī, esmu es. strijas, celulīts, liels vēderiņš, apaļi aušstilbi ... jā, ar strijām jau neko vairs tā īsti izdarīt nevar. tās man paliks uz mūžu kā tāds atgādinājums tam, ko esmu sev nodarījusi. no vienas puses - neko sev nekad neesmu liegusi, esmu sevi mīlējusi un tā .. no otras - kas gan tā par mīlestību? `re, apēd vēl to konfektīti, beidz gausties !` ? nu, nē. ir laiks ko mainīt!
ņemot vērā to, ka pēc gaļas ēšanas, tāpat arī pēc jūras veltēm, man ir tāda nelaba sajūta, diskomforts, esmu nolēmusi, ka nu būšu veģetāriete. jau sen gaļu neēdu, ēdu to vien tad, kad vecāki savā ziņā to uzspiež, sacīdami ko līdzīgu `bet mēs tāā centāmies ..`. domāju, laiks beigt visu laiku skaidrot, ka pēc gaļas ēšanas jūtos slikti. tas aizņem pārāk daudz laika, pacietības. daudz vienkāršāk būs teikt `nē, gaļu neēdu - esmu veģetāriete`, vai ne?
esmu nolēmusi šo simts dienu laikā izmēģināt par efektīvākajām dēvētās diētas, sportošanas grafikus un tml. zinu, ka diezko veselīgi tas nebūs, tomēr vēlos kaut reizi mūžā paveikt kaut ko daudz maz ievērojamu. nekad neesmu spējusi līdz galam godam izturēt nevienu diētu, tomēr nu .. man šķiet, izdosies, jo ir tā sajūta.
visu sākšu ar atslodzes dienu. tehniski jau vairāk kā dienu - vien ūdens līdz parītdienas rītam.
ak jā - svēršanās katras desmitās dienas vakarā!
veiksmi man un jums! :)
